Kas ir . . . aukstums . . . tumsa un . . . ļaunums . . .

 Kādā universitātē profesors reiz uzdevis saviem studentiem jautājumu:- Vai Visu, kas pastāv, ir radījis Dievs?

Kāds no studentiem droši atbildējis:- Jā, radījis Dievs.
Vai Dievs tiešām radījis visu?- pārjautājis profesors.
- Jā, ser.- atbildējis students.

Profesors jautāja tālāk:
- Ja Dievs ir radījis visu, tātad- Dievs ir radījis arī ļaunumu, ja ļaunums pasaulē pastāv? Tātad- Dievs ir ļauns?

Izdzirdot to students apklusa. Profesors bija ļoti apmierināts ar sevi. Viņš lieku reizi studentu priekšā lepojās, 
parādījis, ka ticība Dievam- ir tikai mīts.

Bet te roku pacēla kāds cits students:

- Profesor, vai varu jums uzdot jautājumu?
- Protams,- atbildējis profesors.
Students piecēlies un jautājis:

- Profesor, vai aukstums pastāv?

- Kas par jautājumu? Protams, ka pastāv.

Vai tad tev nekad nav bijis auksti?
- Patiesībā, ser, aukstums nepastāv. Saskaņā ar fizikas likumiem, tas ko uzskatam par aukstumu, 

 īstenībā ir. . . siltuma neesamība.

Cilvēku vai priekšmetu var izzināt kā objektu, kuram ir enerģija vai- enerģijas nav, vai tas to izstaro vai- nē. 

Absolūtā nulle (-273°С) ir pilnīga siltuma enerģijas 

 neesamība. Tādā temperatūrā visa matērija kļūst inerta un nespējīga reaģēt. Sekojoši- aukstums nepastāv! Mēs esam izdomājuši šo vārdu, lai izteiktu to,

ko sajūtam kā. . . siltuma neesamību.

Students turpināja:- Profesor, vai tumsa pastāv?
Profesors atbildēja:- Protams, ka pastāv.
Students teica:- Jūs atkal kļūdāties, ser.

Tumsa tāpat nepastāv- patiesībā tumsa ir gaismas trūkums. 

 Mēs varam izzināt gaismu, bet ne tumsu. Izmantojot Ņūtona prizmu, mēs varam sadalīt balto gaismu daudzās krāsās un tad pētīt katras gaismas krāsas viļņu garumu.

Bet tumsa tā nav mērāma.

Parasts gaismas stars ielaužas tumsas pasaulē un izgaismo to. Kā jūs varat noteikt to, cik tumša ir tā vai cita telpa? 

Jūs taču mērāt mainīgo gaismas daudzumu, vai ne tā? Sekojoši- tumsa ir tikai jēdziens, kuru cilvēks lieto, lai aprakstītu to stāvokli, kuru raksturo gaismas neesamība.

 Pēc tam jaunais cilvēks atkārtoti jautāja profesoram:
- Ser, vai ļaunums eksistē?
Jau nepārliecinātāki profesors tomēr atbildēja:
- Jā, protams, kā es jau teicu. Mēs to redzam katru dienu: 

Cietsirdība cilvēku attiecībās, milzums noziegumu, vardarbība pasaulē – tas viss ir nekas cits kā- acīmredzama ļaunuma esamība. Uz to students atbildēja:
- Ļaunums nepastāv, ser, katrā gadījumā- pats par sevi 

"kā tāds"- tas vispār nepastāv.

Ļaunums ir- vienkārši- to īpašību trūkums, kuras piemīt Dievam. Līdzīgi kā gadījumos ar aukstumu un tumsu, vārds pats par sevi apzīmē tikai kaut kā neesamību. Dievs nav radījis ļaunumu. Ļaunums- nav ne mīlestības īpašība piemītoša Dievam; ne spēja dot citiem nesavtīgi, 

 kuras pastāv kā siltums un gaisma. 

Ļaunums ir- mīlestības neesamība cilvēka sirdī. 

 Tas ir kā aukstums, kas iestājas, kad nav siltuma.

Kā tumsa, kas pārņem pasauli, kad nav gaismas... 

   ~ Šis students bija. . . Alberts Einšteins ~ 

  Einšteins ir teicis arī vārdus: Grūtībās... slēpjas iespējas.