Mūsu dzīves varavīksnes: Dzīve ir kā zibens atspulgs debesīs, kā varavīksnes . . .

Mēs šeit esam, lai satiktu cits citu,
lai iepazītos, lai mīlētu, lai dalītos cits ar citu!
Šis mirklis ir dārgs, bet tas nav bezgalīgs.

Tas ir Mūsu laiks mūžībā.

Rūpējoties cits par citu, daloties iespaidos,
sirdsmierā un mīlestībā, mēs viens otram dāvinām
gaišu prieku, laimi un pārticību.

Un tad mēs varēsim teikt,
ka ir bijis vērts piedzīvot šo mirkli!

Dzīvē Cilvēks vispirms -

iemācās staigāt un runāt;

Pēc tam viņš mācās mierīgi sēdēt,
klausīties, domāt un turēt muti.

Bērni vienmēr vēro un mācās
atdarināt- mūs - gudros, stipros pieaugušos;
atdarināt un papildināt pasauli ap Sevi!

Viņi ir mūsu vārdu un rīcības spogulis!

Bērni ir mūsu dzīves varavīksnes . . .

Viņus interesē viss, viss
ko vien var izdarīt Pats!

Kamēr vēlējumi neizkūp, lai tos sasniegt rūp!

Tūlīt! Ne . . kaut kad . . varbūt rīt . .

Mēs esam Savu Nepateikto Vārdu Karaļi!

Un Savu Pateikto Vārdu Kalpi!

Vārds ir kā bite: tam ir gan medus, gan dzelonis!

Vārds ir kā izšauta bulta:
palaidīsi vējā - vairs nenoķersi!

Ar labu vārdu Tu spēj otru iepriecināt vai glābt,
ar sliktu - vari dziļi sāpināt . . pat . . nogalināt!

Nemet vārdus vējā - vēji mainās -
Tu nezini, kur vējš tos šoreiz aiznesīs!

Kad Tu runā, Taviem vārdiem
ir jābūt labākiem par klusēšanu!

Nemet to aso vārdu, kas Tavu sirdi spiež,
Lai tas kā naža asmens . . . maigumu nepārgriež!

Pusaudža gadi ir sākums dzīvei.

Tas ir laiks, kad attālums no sirds

līdz cilvēcei . . . ir visīsākais!

Vislabākā kosmētika jaunībā

ir sirsnīgs smaids!

Jaunība ir maksimālisma laiks:

Viss ir "balts" vai "melns"!

Viss ir "jā" vai "nē"!

Tas briesmīgais tukšums starp "melns" un "balts"

Tas briesmīgais tukšums

starp "jā". . .

. . . un "nē". . .

Bet - kādos rāmjos likt varavīksnes?

Un - saules lēktus un rietus?

Ak, jaunības maksimālisms:

Ja es vairs nesekoju Tev. . .

tātad - es aizeju no Tevis!

Mīlestība bieži beidzas traģiski -

vienam tā ir par garu, otram - par īsu!

Visu, ko jaunība mīl - ar sirdi sasildīt var!

Visu, ko jaunība nīst -

ar sirdi var sadedzināt!

Ugunskuru var aizdedzināt ar 1 sērkociņu,

bet nodzēst ar 1 ūdens lāsi - nevarēsi!

Mīlestība ir Gaisma!

Ir tikai 1 lieta, kas cilvēkam liek justies nelaimīgam.

Tā ir pieķeršanās . . .

Tas ir emocionālais stāvoklis,

kad cilvēks tic, ka bez kādas lietas

vai Cilvēka Viņš Nespēs būt Laimīgs!

Tavai dzīvei būs tādas krāsas, kādas būs Taviem Sapņiem!

Sargā modri no nezālēm Savu Sapņu Lauku!

Sūtīju Tev savu Sargeņģeli, bet eņģelis atgriezās.

Viņš teica: "Eņģeļi nepieskata Eņģeļus!"

Atmiņas nav atvilkšanās atpakaļ.

Tās ir atvēršanās tikšanai uz priekšu!

Ja Tavas cerības un ticība sola Tev paradīzi-

radi to Sev te - uz Zemes, jo . . .

kaut kur citur . . . tās var arī nebūt!

Slikti draugi ir kā ogles -

vai nu dedzina, vai nosmērē rokas.

Vai kā vēstules - neaizies, kamēr neaizsūtīsi!

Bet būtībā - cilvēki ir radīti cits citam,

tāpēc - pamāci vai paciet tos . . .

Arī Tu taču nevari patikt un izpatikt visiem,

kāpēc lai Tev patiktu visi!??

Tev ir dotas divas rokas- viena, lai palīdzētu sev,

otra - lai darītu labu saviem tuvākajiem. Vientuļš cilvēks ir

kā putns bez spārniem . . Kā ģitāra bez stīgām . .

Vai pasaulē ir daudz cilvēku,

kuriem Tu esi tā pa īstam dārgs un vajadzīgs?

Tikai daži no daudziem tūkstošiem un miljardiem!

Saudzēsim un Sargāsim Savus Savējos -

Mīļos, Dārgos, Vienīgos . . .

Visai pasaulei

Tu esi tikai cilvēks . . .

Bet kādam - Tu esi Visa Pasaule!

Dievs patiesībā ir dāsns -
viņš bieži sabīda kopā "īstos",

bet mēs savā nepacietībā to reizēm
nenovērtējam un visu sabojājam . . .

Visaizkustinošākā dāvana kādreiz var būt . . .
sniega pika,
ko viens cilvēks nes dāvināt Otram!

Mīla bez Draudzības un Cieņas augstu neuzlido-
Tā ir kā Eņģelis ar Vienu Spārnu!

Kaislības ir kā Zibens - uzzibsnī un atkal izzūd!

Jūtas ir kā Jūra - lēni sasilst un lēni atdziest!

Kad izzūd Kaisle - Tevī paliek Tukšums un Tumsa.

Kad atnāk Mīlestība - Tevī ielīst Siltums un Gaisma.

- Kas Uguns bez Siltuma būtu?
- Bez Draudzības nav Īstas Mīlas!

Mīlestība ir Prieks
paDOTies, atDOTies, DOT un pieDOT!

Un "pacietīgie" tad izrādās: Tie Laimīgie Veiksminieki!
Dzīve gūst bagātību no Pasaules,
bet jēgu - no Mīlestības . . .

Smaids kūst uz lūpām, pēdas atstājot Sirdī.
Tas katru dienu dara veiksmīgu un gaišu!

Ja "Medus mēnesis" nebeidzas -

Tas nozīmē, ka Medus ir Īsts!

Laimīga Mīlestība ir Vislabākās Zāles;
Tā spēj izārstēt gandrīz jebko. . .

Dzīve ir zieds un Mīlestība ir šā zieda Medus.
Ja Medus . . . beidzas -

Sākas sinepju, piparu, vērmeļu,
etiķa . . . mēneši . . . un . . . gadi!
Mīlestības pretstats ir Vienaldzība.

Mīlestība ir enerģija, tā ir Gaisma starp 2 cilvēkiem,
kas - vai nu ir, vai - vairs nav. . .

Vislielākā Laime ir Sajūta,

ka . . . Tevi . . . Kāds . . . Mīl!

Mīlestība padara Cilvēku par Dievu.

Atceries - Tumsa ir tikai . . . Sākums Gaismai!
Pēc negaisa Debesis vienmēr ir zilākas un Saule spožāka!
Pēc saulrieta vienmēr ir jauns Saullēkts un jauna Diena!


Brīnumi Notiek Tur, Kur Tiem Tic! Un - jo Vairāk Tiem Tic, jo Biežāk Tie Notiek!

Ikdiena sastāv no miljoniem sīkumu.
Un to dēļ - katru dienu
iespējams neatgriezeniski sastrīdēties,

vai - atkal un atkal no jauna otrā iemīlēties:
"Tava roka ir Manas rokas Turpinājums,

Mana Dzīves Līnija aust Tavā plaukstā!"

Mīlestība ir Patiesības Pieskaršanās.
Tā ir Telpa . . . starp nepārvaramu Kaisli,
Bezgalīgu Maigumu un Dziļu Cieņu!

Un līdzīgi būsiet jūs Abi
Tiem, kas uz virves dejo -

Viens Otram - Vienīgais Glābiņš!
Un - Vienīgā Bojāeja!

Mīlestība ir sava veida
nelikumīgs pievilkšanās spēks.

Mijkrēslis ir laiks, kad tiek pārbaudīts
Cilvēku un Planētu Līdzsvars:

Dievs sajauc Gaismu ar Tumsu,

Lai redzētu, vai Pasaulei . . .
pietiks drosmes turpināt griezties!

Ja kādreiz Tu man jautāsi, ko es mīlu vairāk - Tevi vai Dzīvi?
Es teikšu: Dzīvi! Un - ja Tu aiziesi, tad tā arī neuzzināsi,
Ka . . . Mana Dzīve - Esi Tu!