Viņai ir arī skaists vārds, bet Tu viņu sauksi par "mammīti."

 Reiz kāds no Bērniņiem, kuram tūliņ būtu jādzimst, jautāja Dievam:- "Dzirdēju, ka Tu taisies sūtīt Mani uz Zemi- kā gan lai Es tur dzīvoju- tik maziņš un nevarīgs?"

Dievs atbildēja: -"Esmu izvēlējies Tev Sargeņģeli, kurš Tevi vienmēr sargās, mīlēs un maigi aprūpēs."

  "Bet te- Debesīs, Es esmu Laimīgs! Te Es varu smaidīt, smieties un dziedāt. . ." skumji nopūtās apjukušais bērniņš.

"Neskumsti- Tavs Eņģelis Tev dziedās un smiesies kopā ar Tevi ik dienu. . ."- satraukto mazuli mierināja Dievs. . .

 -"Un kā gan Es sapratīšu viņu valodu ? "- nerimās bērniņš. . .
-"Tavs Eņģelis Tev smaidīs un teiks Tev visskaistākos un vismīļākos vārdus. Tu tos sajutīsi un noteikti sapratīsi."

Mazulis tomēr vēl nerimstas: -"Uz Zemes taču dzīvo arī slikti cilvēki- kas mani tur pasargās no visa sliktā?"

Dievs atbildēja :- "Tavs Eņģelis Tevi vienmēr sargās, kaut arī Paša Dzīvība būtu simtreiz apdraudēta. . ."

Šajā brīdī Debesīs valdīja klusums. Iztālēm jau bija dzirdamas dažādas balsis no Zemes. Mazulis vēl satraukti uzdod pēdējo jautājumu - "Dieviņ, pirms Es dodos prom, pasaki- kā sauc Manu Eņģeli?"

   Dievs pasmaidīja un klusi noteica: 

 "Vārds nav svarīgs! Tu viņu sauksi. . . par. . . mammīti."

 

 Un pašreiz es ticu, ka ir tā dēvējamie „Sargeņģeļi”, kas ir 

nomodā par mums ik dienu, ik mirkli!

  Kāds vīrs teica, ka katram Cilvēkam ir vismaz 2 Sargeņģeļi.

Viens- ko materiālajā Pasaulē nedz redzam, nedz dzirdam,

nedz ar rokām spējam sataustīt, tomēr jūtam Tā klātbūtni. . .

Otrs- kas Mums dāvāts jau kopš dzimšanas, ko Mēs varam 
just ar visām Mums esošajām maņām- mamma. . māmiņa. . .

 

  Cilvēks Zemes virsū, kam nav nekā Dārgāka par Sev Dāvāto 
Bērnu. . . Cilvēks, kas pašaizliedzīgi ņems visu Tavu Dzīves 
smagumu Sev uz krūtīm, un ne mirkli neizrādīs, ka ir smagi. .

  Eņģelis, kam rokās dots Saules Stars, kas jāsaglabā 
vienmēr gaišs, silts un mirdzošs. . .

 

Lai kā negribētos atzīt,- šis mazais "Saules stariņš" tomēr ne vienmēr ir maigi sildošs un māmiņas acis un Sirdi priecējošs. .

 Bet „maigās un stiprās” māmiņas plaukstas To vienmēr ir sargājušas un aizstāvējušas! Un- nekad nav palaidušas vaļā:

Dienās, kad Tu esi nogurusi; kad Tu neesi pārliecināta-
vai spēsi saņemties un iet tālāk, - Tavs Eņģelis to zina-

Viņš ieskaus Tevi Savos mīļos Eņģeļa apskāvienos;
Lai ļautu Tev atpūsties, līdz Tavs nogurums atkal pāriet!

 Dienās, kad Tu esi skumīga, kad jūties viena un nomākta,
- Tavs Eņģelis to zina - 

 Viņš Tev pasmaidīs un maigi paņems Tevi Savās rokās,
Lai samīļotu Tevi; Un vienmēr centīsies Tevi uzmundrināt!

 Dienās, kad Tu esi "ievainota" un patiesi sajūti dziļas sāpes,
- Tavs Eņģelis to zina - 

Viņš apskaus un ietīs Tevi siltā Mīlestības segā,

Lai dotu Tev drosmi un palīdzētu Tev sajusties labāk.

 Tajās dienās un naktīs, kad Tu jūties vientuļa un tuvumā Tev nav neviena, pie kā griezties, - Tavs Eņģelis to zina -

Viņš saudzīgi ietīs Tevi Savos siltos, maigos spārnos;
Lai mierinātu Tevi un atgādinātu, ka vienmēr būs Tev blakus!

 Un nobeigumā - mazs, Pavasarīgs, Saulains vēlējums:

 

  Ja Zeme Bagātības dalīt sāktu, tad - mantu neņem daudz!

 

 

 Bet- paņem Ziedus!- Lai Bērnība pie Tevis Ciemos nāktu!

 Un - Mīlestība - Tev garām nepaietu! ! !