Saules un vēja karuselis acīs, sirdīs, rokās, kājās un smadzenēs.

Sapnis ir kā vējš - tas mūs sasniedz, ja mēs tam ļaujamies!

Es gribu lidot pret vēju, bet tā, lai spārnus Sev jūtu-
Jo, tikai lidojot, spēju ar smaidu domāt - kā būtu,

Ja es drīkstētu zvaigznes sabērt Sev kabatās, nedomājot,
Ka varbūt man vajag tās plaukstās sildīt, priekš Tevis krājot.

Man vajag lidot pret vēju, un tā - lai Saule spīd sejā!
Jo tad, kad Sev Laimi lēju, es nolēmu - nesēt to vējā!

Ar mēnesi - nerotaļāties! Un komētas - neķert aiz astēm!
Viesulim pamāt, ne rāties, kad sēž tas uz rītdienas takām!

Es gribu lidot pret vēju, jo - tā var uz priekšu tikt!
Tik ilgi uz vietas es skrēju, ka apnika šķēršļus Sev likt!

Un cerēt, ka vējš pats pūtīs un nesīs, - kur Mana Laime mīt. . .
No jauna es esmu ceļa jūtīs - pret vēju, kur Sirdszvaigzne krīt!

Beidzot Tu nāc! Es Tevi gaidu tik ļoti, ļoti. . . Pavasari, 

vai dzirdi, vai jūti - cik stipri, cik ļoti pēc Tevis es ilgojos. . . 

Beidzot Saulīte spīd spožāk un silda mūs visus siltāk! 

Beidzot atkal debesis būs zilas - zilas un dzidras!

Sasparojas, sadūšojas, izspraucas un priecīgi slienas pret samtaini zilajām debesīm sniegpulkstenītes,

Smaidošie, košie krokusiņi, sniegarozes un lepnās, saulainās narcises. . .

Pretim saulei un siltumam sniedzas bērzi, pūpoli un kļavas.

Pa to spēcīgajām artērijām plūst saldas, dzīvinošas sulas. 

Sveikt Sauli un Siltumu steidzas spirdzinošās skābenes un sīpollociņi; tiem sekos spināti, salātiņi, sparģeļi un rabarberi...

 

Super! Mežmalās kā mazas Saulītes smaida pūkainie, zeltaini ziedošie pūpoliņi. Tos steidzas apciemot tauriņi un bites.

Reibinoši smaržo tikko plaukstošo ievu zaļās, maigās lapiņas.

Saplaukst zeltstarītes, baltās un zilās vizbulītes. . .

  Saulītē sasilst un saplaukst Cilvēku acis, sejas un sirdis.

Parkos uz soliņiem un ielās, čalojošos bariņos, saplaukst smaidīgi jaunieši.

Rotaļu laukumiņos un parkos saplaukst māmiņas un bērni!

 Pagalmos, uz jumtiem un ielās strauji saplaukst kaķi!

 Savās ligzdās no tālienes atgriežas un saplaukst baltie stārķi!

Kokos un krūmos, parkos un mežmalās arvien skaļāki kļūst putni!

 Pamožas un, skaļi pukšķinādams, Saulītē izčāpo izspūris ezis.

Pie ūdenskrātuvēm saplaukst putni - kaijas, gulbji un pīlītes.

Saplaukst ielās skrituļotāji, sasvilpojas putni un riteņbraucēji.

Jā - Sniegpulksteņu zvani iezvana Sirdīs Pavasari! ! !

Un - gluži kā Čaikovskis - "Ziedu valsi" -
Arī putni debesīs čivinās pavasarīgas, skanīgas melodijas!

Tik gaišas - kā uzlecošs saules stars!
Tik skanīgas - kā vijoles trauslais lociņš!

Un Es arī Skanēšu - tikpat Jautri un Skaļi!

Tāpat - kā Sniegpulksteņu Zvani iezvana Sirdī Pavasari!

Jau Taurenim modušies spārni - tik plāni, tik trausli!

Jau kokos pumpuri rosās, zaļos degunus slienot pret Sauli!

Ir debesis atkal tik skaistas - tās noliecas lejup un skatās!

Ai - kā dzidrās acis tām laistās kūstošo sniega ūdeņu takās!

Ir debesis atkal tik siltas un tuvas! Es mākonī slīdu kā laivā:

Saulainas Domas! Saulainas Jūtas! Saulainu  Pavasari!