Aizdod man spārnus . . . aizlidošu atnest Tev Saules staru . . .

 

Kā pērles, gadiem ilgi, mēs sevī glabājam vārdus,

domas un atziņas, kurus negribētos pazaudēt.

Reizēm pierakstām uz lapiņām, blociņos, 

biezās kladēs un tad, ik pa laikam uzmeklējam -

vai mūsu "ceļa rādītāji" vēl ir ar mums . . .

Dzīve ir kā iesaiņota dāvana. Saiņo vaļā to uzmanīgi,
lai ko vērtīgu nepazaudētu! Aizmest vai pazaudēt 
ir tik viegli, bet atrast - ai, cik grūti!

Cilvēka spēks ir Viņa Sirdī un Rokās.
Lai mums vienmēr tās ir Siltas un Stipras!

Šoreiz mazliet par "mums tuvākajām stihijām":

Vecāki, bērni, viņu četrkājainie draugi un mīluļi.

Bērniņ, kāp debesīs, pētī - kā sniegi krīt!

Tausti ar pirkstiņiem - no kā var lietus līt?

Krīti, lai zini - kā ir, kad krīt! . . .

Ja gribi lidot rīt, mīļais - kāp debesīs!

Tur - augšā - acis mīt, ar kurām var Pasauli ieraudzīt!

Pasaule ir pārāk apaļa un interesanta;

Lai Tu klusītēm dzīvotu stūrītī!

 Dzīvi veido mazi un lieli brīnumi.
Tu daudz ko nekad neuzzināsi, ja nejautāsi!

Raudāt Cilvēks prot jau piedzimstot.

Smaidīt un priecāties mūs iemāca Dzīve un Draugi!

Smejies līdz asarām un raudi līdz smiekliem!

Reizēm gribas nozust un paskatīties -

Kas Tevi steigsies meklēt ?. . .

 Reizēm Tu uzcel sienu ap Sevi tikai tādēļ,
lai uzzinātu - kurš to mēģinās apgāzt?

Vissvarīgākais ir nepazaudēt Sevi Pašu, 

 jo - kurš cits Tevi sapratīs vislabāk, ja ne Tu Pats!

Visbiežāk sastopamais 

Cilvēka četrkājainais draugs ir gulta! 

Tajā beidzas katra aizvadītā diena,

tajā sapņojam un sagaidām jaunu rītu.

Smaids. Vienkāršs, patiess, silts un mīļš. . .
Smaids ir Cilvēka Dvēseles Gaisma.

Smaids Tavās acīs uzrunā un iedod Spārnus. 

Smaids Tavās acīs aicina lidot uz Sauli!

Smejoties Tu sarunājies ar debesīm!
Dzīve bez smaida ir kā rabarbers bez cukura!

Ar katru minūti, ko pavadi dusmojoties,

Tu zaudē 60 sekundes Laimes!

Ja Tev nav bērna - Tev nav dvēseles. 

Bērna Smaids ir siltāks par Sauli un saldāks par Medu!

Līdz piecu gadu vecumam pret bērnu

izturies kā pret ķēniņu, 

no pieciem gadiem līdz piecpadsmit - kā pret kalpu, 

pēc piecpadsmit – kā pret Savu Draugu!

 Dzīvē galvenais nav tas- cik reizes Tu ieelpo, 
bet gan tas- cik mirkļi Tevi atstāj bez elpas!

Mums nav jācenšas būt pārākiem par bērniem;

Mēs bieži vien esam sliktāki par Viņiem.

Un, ja arī mēs viņiem ko mācam, 

lai padarītu tos labākus (pēc sava prāta)

  Viņi mūs dara labākus, tikai pieskaroties.

Reizēm šķiet, ka tikai bērni spēj noskūpstīt gaismu 

un pieskarties tā, lai nenodarītu sāpes.

Neko no tā, ko gribi Savā Dzīvē saglabāt, nekad 

neuztver kā Tev pienākošos un pašsaprotamu Lietu!

Kādam Tu vienmēr esi un būsi tikai fons, 

bet kādam Tu esi Visa Dzīve . . .

Dzīves steigā mēs reti domājam par visu to, 
kas mums pieder . . .

Bet bieži vai vienmēr par to, kas mums trūkst!

Laime ir kā bumba, kurai mēs dzenamies pakaļ,

kamēr tā ripo uz priekšu . . .

Kad tā apstājas, mēs ar kāju to pagrūžam tālāk.


 Neizniekosim Savu Laiku - tas ir viena no Vērtībām,

kura aiziet un . . . vairs neatgriežas.

Priecājies par Dzīves mazajām Svētībām! 

Kādu dienu Tu atskatīsies atpakaļ un sapratīsi:

 Daudzas no tām ir bijušas Vislielākās, Vissvarīgākās.

Atmiņas ir kā konfektes - 

pazūd ātri, bet garša ir neaizmirstama!

Un būtībā - ne jau lietas mums ir dārgas,

bet gan Sapņi, kas par tām mums atgādina.

Jo - it nekur uz Pasaules 

nav nopērkams Saulrieta sārts,

Gribasspēks, Draudzība, Mīlestība
un Laimīga Cilvēka vārds!

Lietas ir vērtas tik, cik vērti ir to īpašnieku

Prāts un Dvēsele:

Tam, kurš prot ar tām apieties, tās ir labas!
Tam, kurš neprot - tās ir nevajadzīgas un sliktas!

Mēs redzam, dzirdam un novērtējam
tikai to, ko Paši spējam saprast!
 

Ja Tu esi atradis kaut ko tādu,

kas veidots no tīras vielas, laiks to nesabojās!

Un Tu varēsi atgriezties, kad vien vēlēsies.

Bet, ja tas, ko Tu atradi, ir bijis 

tikai kaisles zibsnis, zvaigznes uzliesmojums,

atgriežoties Tu nesastapsi neko.

Visizplatītākie meli ir: "Nu, ko Tu - viss kārtībā"
Strīdā un sāpēs nekad nav vainīgs tikai viens . . .

Nav iespējams salasīt visus gliemežvākus, 
kas ir pludmalē. Var salasīt dažus, un - starp citu- tie ir

skaistākie, ja tie ir tikai daži un Tavi!

Tu nekad nespēsi būt patiesi Laimīgs,

ja nenovērtēsi to, kas Tev dots.

Dzīve ir īsa, bet Cilvēks to izdzīvo vēlreiz - 
Savos Bērnos un . . . Mazbērnos.

Bērns ir gabaliņš no Mātes Sirds.

 Kad lika atnest pašu skaistāko lietu,

  kaķenīte atnesa savus mazuļus!

Bērni ir kā puķes Dieva dārzā, kas uz laiku

uzticētas mūsu aprūpei un kopšanai, bet tās attīstās 

un veidojas pēc Savām vēlmēm un ieskatiem;

Bērni aug pēc Viņu Pašu Nesatricināmiem Likumiem!

 

Mēs esam bagāti ! ! !
Mums katram ir dota Sava "Laika mašīna".

Atmiņas mūs "aizved Atpakaļ"

Bet Sapņi un domas par Dzīvi un Nākotni

Mūs ved atkal un atkal uz Priekšu!

Bērni nav vecāku un skolotāju īpašums!

Viņi ir Visuma Svētība, Enerģijas
Nezūdamības Likuma Realizētāji!

Bērni ir vecas, gudras dvēseles, kuras atkārtoti 
atnākušas uz šo Pasauli, 

lai, izvēloties savus vecākus un skolotājus,
viņi saņemtu vajadzīgo mācību

un izpildītu kādu noteiktu uzdevumu. 

Mūsu bērni uz dzīvi raugās citādi!

Vecāki un skolotāji nereti ir bezgala stūrgalvīgi: 

cenšas viņiem iedvest novecojušas idejas.

Bet bērnu instinkts tiem saka, 

ka šīs idejas Viņiem nav vairs derīgas.

Tu vari zināt, ka Tavi bērni kļūst pieauguši, 

ja viņi sāk uzdot jautājumus, uz kuriem

Tev jau sen ir gatavas atbildes.

Tikai - nākošajai paaudzei tās reizēm vairs neder!

Sākumā mēs bērnus mācam. Vēlāk jau paši
mācāmies no saviem  bērniem! 

Dzīve jau tāpēc ir dota, lai Cilvēks laika gaitā 

Pats nonāktu pie Savas domas, lai atrastu Pats Sevi!

Un Tu nevari palīdzēt otram nodzīvot dzīvi. 

Tu tikai vari būt tas akmentiņš, aiz kura 

viņam aizķeras kāja un viņš sāk domāt!

Bērni vairāk līdzinās Savam Laikam

nekā Saviem Vecākiem . . .

Taču - taisnīga uzslava bērnam ir vajadzīga

jebkurā vecumā - tāpat kā Saules gaisma ziediem.

 Bērni parasti dalās divās kategorijās: 

slikti audzinātajos un Mūsējos! 
Savam bērnam visi skatās pāri,

Jo - esam aizņemti ar strādāšanu,

jo - viņš stāv pārāk tuvu un liekas - tā būs mūžīgi!

Mēdz teikt, ka mazi bērni spiež vecākiem klēpi; 
Bet lieli - spiež un sāpina sirdi!

Pārāk kultivēti ziedi zaudē savu smaržu;

Pārāk loloti un lutināti bērni pazaudē savu Dvēseli!

Bērni, kuri - mazi būdami - vecākiem atņem  prātu;

Tie Paši, kad jau pieauguši, 

atņem viņiem mantu un sirdsmieru!

Mazais izlutinātais cilvēciņš ar ledus gabaliņu sirdī

ir nākamais nejaukais mietpilsonis!

Ja pietiekoši nepazīsti savus bērnus;

Tad ieskaties viņu tuvākajos draugos.

Labs cilvēks mēdz kaunēties pat no suņa! 

Tavi bērni ir kā banka,

kurā Tu noguldi Savas Lielākās Vērtības.

Ir labi, ja Tu proti novērtēt lietas, 
kuras var nopirkt par naudu,

bet ir labi arī reizi pa reizei pārliecināties,

Vai Tu neesi pazaudējis tās Vērtīgākās,

 Kuras par naudu nopirkt nevarēs!

To, ko bērns augot nesaņem;

Viņš reti kad ir spējīgs vēlāk dot citiem!

Jo vecāki mēs kļūstam,

jo vairāk mums pietrūkst bērnības . . .

Vērtīgākais, ko varam dot bērniem, ir - saknes un Spārni!

Ne tā mīlestība ir liela, kas bērnus nemitīgi sauc mājās,
bet tā, kura iedrošina viņus doties Savā ceļā!

Bet mājās, ja tās būs mīļas, bērns atgriezīsies Pats!

Darbs pagaidīs, kamēr Tu parādīsi bērnam Varavīksni! 

Bet Varavīksne negaidīs, kamēr Tu padarīsi 

Visus Savus nebeidzamos darbus!

Latviju jau 102 dienas klāj sniegs! 

Pavasari, kāpēc kavējies?  ? ?

Vai baidies, ka arī Tevi apliks ar nodokļiem?

Dievs radīja Pasauli piecās dienās.

Bet Cilvēku radīja savā beidzamā -

sestajā - darba dienā, kad bija jau noguris . . .

Tam arī bija jau pietrūkušas
gandrīz visas vajadzīgās izejvielas;

Tādas kā: Gudrība, Maigums un Krāsas . . .

Nekas, Dievs teica - Sieviete uzkrāsosies 
un izgreznosies. Bet visa pārējā Pasaulē būs daudz!

Došu Cilvēkam garāku Dzīvi -

lai Viņš iet Pasaulē: skatās, klausās, meklē un mācās!

Šīs krāsainās pārdomas ir mazs veltījums 

manām "Pavasara Meitenītēm" 

 gan šeit - skumjajā Latvijā . . .

gan - tālajā, kalnainajā Norvēģijā.

Vēlu Jums: Mīlestību - vairāk kā vakar!

Sapņus, kas piepildās!

Kūkas, kas smaržo un nesakalst!

Un Draugus, kas Vienkārši - IR!

Nu lūk - tas arī šoreiz gandrīz viss. Veiksmes! 
Atveriet Sevi Pārmaiņām, bet neļaujiet izzust Vērtībām!

Silti sveicieni Visiem, kas mīl Sauli
. . . un neatlaidīgi meklē Sev Spārnus!

 

Lai vienmēr ir, ko citiem dot!

Lai vienmēr ir ko samīļot!

Lai vienmēr ir kāds, kura dēļ

Nav it nekā no Sevis žēl ! ! !